Fanduļs Jurzinova priekšā noņem cepuri

„Noteikti iešu uz „Dinamo” spēli ar Čeļabinskas „Traktor”, gribu satikt bijušos komandas biedrus. Mēs taču pirms četriem gadiem izcīnījām pirmo vietu Krievijas augstākajā līgā un iekļuvām Superlīgā,” – savus plānus ieskicē bijušais Rīgas „Dinamo” un Latvijas izlases uzbrucējs Vjačeslavs Fanduļs.

Kamēr tiesnesis neredz. „Dinamo” astotais numurs apkampis Voskresenskas „Himik” spēlētāju.

Zigismunda Zālmaņa foto

– Toreiz „Traktorā” bija labs sastāvs – spēlēja Krievijas izlases kapteinis Karpovs, arī Kasjančuks, Sarmatins, vārtos stāvēja Maiks Fauntins. Bet treneris bija Genādijs Cigurovs. Tagad „Traktorā” no tā sastāva palikuši kādi pieci…

– Kāpēc nepalikāt Čeļabinskā?

– Ar mani kluba vadība bija apmierināta, varēju vēl spēlēt, taču komanda uzdevumu bija izpildījusi, tika samazināts budžets, sākās sastāva atjaunošana. Vairāk ņēma jaunos, bet man jau bija 36…

– Ko vēl pazīstat no KHL spēlētājiem?

– Alekseju Jašinu. Savulaik mūs abus Jurzinovs aicināja uz Maskavas „Dinamo” – mani no Rīgas, viņu no Sverdlovskas. Jašins aizgāja, es paliku. Zināms ir arī Sergejs Fjodorovs, ar kuru kopā bijām PSRS junioros. No vecās gvardes vēl ir Zubovs…

– 1988. gadā, kad iekļāvāties Rīgas „Dinamo” sastāvā, jums bija 19. Kāda ir sajūta, ienākot kolektīvā, kas nupat kā izcīnījis sudraba medaļas?

– Komandā bija eiforija. Pats gāju uz play-off spēlēm un skatījos. Rīgai šāds panākums bija kas neparasts. Arī vasarā Kandavas nometnē bija redzams, ka komanda jau strādā citādāk. Turklāt gatavojāmies Kanādas supersērijai. Es biju jauns un man bija interesanti.

Līdz tam spēlēju RASMS. Treneris Jurzinovs uz „Dinamo” aicināja uzreiz pēc jaunā gada. Grūti pateikt, ko tieši viņš manī saskatīja. „Dinamo” bija tāda maiņa: Beļavskis – Lubkins – Kerčs. Kad komandas kapteinis Lubkins beidza karjeru, radās nepieciešamība pēc centra uzbrucēja. Es sāku spēlēt šajā maiņā.

– Mazliet pārsteidz jūsu labie statistikas rādītāji. 22 spēles – septiņi vārti un piecas piespēles…

– Tas ir arī maiņas partneru nopelns. Tobrīd fiziskās kondīcijas ziņā nejutos tik spēcīgs. Sākumā gāja smagi, jo līmenis augstākajā līgā bija ļoti augsts. Acīmredzot treneris redzēja, ka ar Kerču un Beļavski varu labi saspēlēties. Ar laiku jau sapratāmies no pusvārda.

– Ko varat teikt par Jurzinovu kā treneri?

– Es viņa priekšā noņemu cepuri. Man Jurzinovs bija un ir pats labākais treneris. Rīgas „Dinamo” pie viņa spēlēju trīs gadus. Palaimējās arī divus gadus pabūt Somijā – Jurzinova vadītajā klubā Turku TPS.

Viņš ir hokeja fanātiķis. Jurzinovs ir tas treneris, kurš no nekā var uztaisīt konfekti. Somijā bija ne viens vien spēlētājs, kurš tobrīd pat Eiropas mērogā nebija pazīstams. Tā, piemēram, Saku Koivu manu acu priekšā divu, trīs gadu laikā tika „uztaisīts” par NHL spēlētāju. Tāpat arī Lehtinens, Timonens, Nummelins, Kiprusovs…

– Jurzinovs bija arī tas, kurš savulaik prognozēja – Kārlis Skrastiņš spēlēs NHL!

– Kad biju Turku, otrajā gadā pie mums atnāca Kārlis. Jurzinovs ar viņu dažus gadus pastrādāja un sagatavoja NHL.

– Tomēr jāatzīst, ka daudziem bijušajiem dinamiešiem ar Jurzinovu attiecības neizveidojās tik labas.

– Arī man Somijā ar viņu bija domstarpības – strīdējos, mēnesi pat viens ar otru nerunājām. Viņš daudz ko piedeva, bet savu līniju tik un tā turēja. Atskatoties ar laika distanci, atzīstu, ka arī es biju vainīgs.

Jau tad, kad Jurzinovs aicināja mani uz Maskavas „Dinamo”, bet es atteicu, viņš apvainojās. Somijā no viņa vadītās Turku TPS aizgāju uz Pori „Ässät”. Jurzinovs jutās pievilts.

Viņa fiziskās sagatavošanas programmas ne visi varēja izturēt. Pirmajā gadā arī man bija smagi. Jutos ne savā šķīvī. Pat Somijā esot, bija sajūta, ka esam armijā – atgriezušies vecajos laikos. Man tolaik šķita, ka Pori ir labāki apstākļi, mani vairāk novērtē. Neraugoties uz visu to, es par Jurzinovu varu teikt tikai zelta vārdus.

– Vai tagad trenera darbā strādājat pēc Jurzinova metodēm?

– Man ir bijis daudz labu treneru – Vasilijs Tihonovs („Latvijas bērzā”), vēlāk Jurzinovs, Heikila (Oulu „Kärpät”), Lindstrēms (Latvijas izlasē). No katra var ko paņemt un mācīties.

Bērnībā trenējos pie Banova, pēc tam bija Agureikins un Vītoliņš. 5. klasē pārgāju uz 55. vidusskolas internātu. Ar mani kopā mācījās Serjoga Naumovs, savukārt latviešu plūsmā – Juris Opuļskis. Bija daudz talantu, kas dažādu iemeslu dēļ vairs neturpināja spēlēt. Citi pievērsās mācībām. Piemēram, Kasparam Rukam tēvs bija slavens ķirurgs, Kaspars aizgāja tēva pēdās. Savukārt Sergejs Ragozins kļuva par advokātu.

Lieli nopelni internāta izveidē bija trenerim Andrim Siliņam. Ne jau visi puiši bija rīdzinieki. Agrāk, lai paspētu uz treniņu, kas sākās septiņos no rīta, piecos jau bija jāskrien uz vilcienu, bet skolā viss bija pa rokai. Mēs kopš jaunības daudz spēlējām Krievijā. Tagad izaugusi paaudze, kas nezina elementāras lietas. Nav tās skolas, kas bija mums. Trūkst meistarības…

– Arī spēka hokejs ir zudis…

– Pie Jurzinova mēs ar Boldaveško bijām paši mazākie. Ar ko tā laika Rīgas „Dinamo” atšķīrās no citām komandām? Ar savu manieri, savdabīgu hokeju. „Dinamo” rokraksts – agresīvs hokejs. Tāpēc tika aicināti šim stilam atbilstoši spēlētāji – Kramskojs, Šašovs, Akuļiņins, Vītoliņš, Ignatjevs, Pjatanovs, Varjanovs, Tomans, Znaroks – visi grenadieri. Tiesa gan, maiņa, kurā spēlēju kopā ar Beļavski un Kerču, bija kā izņēmums. Mēs vairāk orientējāmies uz tehnisku spēli.

– Jūs vienmēr esat spēlējis centrā? Jums patīk šī pozīcija?

– Savulaik „Latvijas bērzā” Andris Siliņš mani nolika malā, bet uz īsu brīdi. Man īpaši nepatīk sities, grūstīties. Labāk spēlēt tehniski, ar galvu. Tie ir mani trumpji. Tas, cik kombinacionāli spēlē maiņa, lielā mērā ir atkarīga no centra. Kad biju Somijā, treneris Kari Heikila (tagadējais Jaroslavļas „Lokomotiv” galvenais treneris – red.) teica: „Centrs ir maiņas boss. Tu esi galvenais, tev pārējiem viss ir jāskaidro. Jo atbildību prasīs no tevis!”

– Rīgas „Dinamo” centra spēlētāju trūkumu bieži vien ir liela problēma…

– Starp citu, man šajā pozīcijā imponēja uzbrucējs Bļinovs. Mēneša, divu laikā nevar uztaisīt labu maiņu. Vajag saspēlēties. Kazaņas „Ak Bars” trijnieks – Zaripovs, Tereščenko, Morozovs kopā spēlē vairākus gadus.

– Varbūt treneris Šuplers nepareizi dara, ka tik bieži jauc maiņas?

– Es nepārzinu komandas „virtuvi”. Ja maiņas tiek jauktas, tas nav aiz labas dzīves. Tātad kaut kas komandā ir bijis ne tā. Pirmais etaps to pierādīja. Taču kopumā tas, ka mums atkal ir „Dinamo” komanda, ir liels pluss. Bez KHL Latvijas hokejam būtu liela bēda. Ja ne „Dinamo”, puse tagadējo hokejistu nespēlētu pat Baltkrievijas čempionātā.

– Vai brīdī, kad tika dibināts Rīgas „Dinamo” klubs, jums neiezagās prātā doma – es arī vēl varu uzspēlēt?

– Pirmās sezonas laikā pat dzirdēju runas, ka arī mani varētu aicināt. Ja tā būtu, es uzspēlētu. Starp citu, pagājušās sezonas beigās Latvijas čempionāta pusfinālā Ogres ASK sastāvā mēs trijatā (Fanduļs, Kerčs, Ignatovičs – red.) apspēlējām „Rīgu 2000”, kas bija pastiprināta ar daudziem Rīgas „Dinamo” spēlētājiem.

– Šobrīd jūs trenējat jaunos Ogres hokejistus…

– Man ir puiši no Rīgas, Ogres, Jelgavas, arī no Krievijas daži atbrauca. Nav viegli. Uz maniem pleciem ir gan trenera, gan kluba prezidenta pienākumi. Viss jādara pašam, jāpiedalās pārrunās, jāmeklē sponsori… Gribu pateikt lielu paldies Ogres domei, kas šajā sarežģītajā situācijā mums palīdz. Un galvenais – es ceru, ka ledus halle netiks pārdota.

Rīgas „Dinamo” fanu klubs

Centra uzbrucējs ir trešais aizsargs. Vjačeslavs Fanduļs palīdzējis nosargāt Artūra Irbes cietoksni.

Zigismunda Zālmaņa foto

Vjaceslavs Fanduļs Nr. 8

Dzimis 1969 .gadā.

Latvijas izlases, Rīgas „Dinamo” (1988 – 1991) un vairāku somu klubu – „Ässät ”, TPS, „Kärpät”, HPK spēlētājs.

„Dinamo” aizvadījis 114 spēles (44+24)

Raksta autors Aivars Pastalnieks.