Veni, vidi, vici

Tieši tā –  atnācu, ieraudzīju, uzvarēju – var teikt par Rīgas Dinamo Tālo austrumu izbraukumu. Lielisks sniegums, maksimāla koncentrācija un pašatdeve, arvienu gan piebildi – klupiens Novosibirskā. 

Mobilizācijas blakus faktori 

Droši vien nekad simtprocentīgi neuzzināsim, kas bija pamatā vienam no labākajiem izbraukumiem Rīgas Dinamo vēsturē. Vai tā bija spiedīgā situācija turnīra tabulā, vai –  maksimāla sagatavošanās un rīcības izplānošana sakarā ar smagā ceļojuma maršrutu, vai – vienkārši fiziskā forma novembrī sasniegusi savu optimumu. Visdrīzāk jau visu iepriekšējo faktoru kombinācija. 

Kamēr Eiropā jāņem punkti   

Protams, ceļojot pa laika joslām un biežajos pārlidojumos pakļaujot organismu dehidratācijai (jo kā zināms lidojot organisms zaudē daudz šķidruma) hokejistiem nav viegli atjaunoties un pilnvērtīgi sagatavoties katrai nākamajai spēlei. Tāpēc tā saucamais „Rautakalio plāns” šim izbraukumam, noteikti paredzēja punktu gūšanu Maskavā. Kā sacīt, kamēr vēl esam formā, skrienam cik varam. Jāsaka, ka nemaz tik traki Dinamieši neskraidīja, bet spēlēja ļoti pārliecinoši un disciplinēti. Neskatoties uz slideno 2:1 rezultātu, spēles beigas tika nospēlētas ļoti aukstasinīgi, pārsvarā „burzoties” pa CSKA zonu, ne miņas no iepriekšējo spēļu galotņu panikas. Dinamo izcīnīja pelnītu uzvaru, turklāt pār treneri, kas vadīja rīdziniekus iepriekšējos 3 gadus.   

Tviteris kā lakmusa papīrītis 

Nezinu kam nepieciešams lasīt dažādas avīzes, portālus vai blogus (arī manu), ja pastāv dažādi sociālie tīkli, kuros spēlētāji permanenti pauž savas sajūtas un emocijas. Protams ir svarīgi atšķirt tā saucamos „feikus” no īstajiem. Rautakalio, Ābola un Cipuļa tviteru konti, lai gan gaumīgi un asprātīgi, tomēr ir tā saucamie feiki (citu personu izveidoti un uzturēti), kamēr Holtam, Podziņam un Lundmarkam tie ir īsti un patiesi. Tā pēc spēles Holtergeist31 tviterī mēs varējām lasīt cik viņš ir „iedvesmots” tālajam ceļojumam un ar katru nākamo ziņojumu varēja redzēt, ka blakus grūtajai spēlei ar CSKA, nogurumu papildina arī smagais pārlidojums ar nīkšanām lidostā uz tālo Novokuzņecku. Vārdu sakot, izlasot šādu grūtsirdīgu atklāsmi, likās, ka jādod Kristoferam brīvdiena un vārtos jāliek Jučers. Diez vai treneru štābam ir laiks skatīties spēlētāju tviteru kontos, bet tas, ka vārtos no pirmās minūtes parādījās Jučers, liecina, ka Dinamo treneri prot ļoti adekvāti novērtēt spēlētāju kondīciju. Māris starp citu spēli ar „Kuzņu” aizvadīja lieliski. Prieks, ka par savām bullīšu iemaņām atcerējās no traumas atlabušais Ņiživijs. 

7000 kmno Latvijas, 8 km no Ķīnas robežas…  

Galu galā nokļūstot tālajā Habarovskā, treneriem bija jāmāk pielāgot jaunais miega, treniņa un atslodzes režīms. Kamēr Rīgā visi berzējot acis un dzerot spaiņus ar kafijām mēģināja saprast, kas notiek televizorā, hokejisti no Daugavas krastiem burtiski pārsteidza visus ar savu enerģiju un disciplīnu. Protams, Amur jau arī vairs nav iepriekšējo gadu peramie zēni, un ik pa laikam izdarīja bīstamus metienu pa Holta vārtiem, tomēr vairāk par vienu golu šoreiz viņiem iemest neizdevās. Nenoniecinot Kristofera sniegumu, lielāko uzslavu ir pelnījuši mūsu aizsargi, kas gluži kā tādi hokeja „rodmeni” savāca visas atlekušās ripas, ko Holts nebija piefiksējis. Tikmēr Lašaks gandrīz visas ripas stabili fiksēja un lai viņu pārspētu rīdziniekiem bija jāizspēlē līdz gandrīz tukšiem vārtiem. 

Paklūpam Novosibirskā   

Nezinu, ka jūs, bet šī raksta autors nebūt nepriecājās pie rezultāta 2:0 Dinamo labā. Kaut kāda nedrošības sajūta piezagās – bet ja nu čaļi padomā, ka lieta darīta?! Diemžēl padomāja ar! Faktiski rīdzinieki, kas vareni iesāka spēli, otrajā puslaikā kaut kur uz 12 minūtēm pilnībā atslēdzās. Sibirj ātri izlīdzināja rezultātu un pat ieguva 2 vārtu pārsvaru. Gan pirms gan pēc šīm nelaimīgajām minūtēm, rīdzinieki bija daudz labāki un visā spēlē pamatīgi pārmētāja savu pretinieku (43 vs 22). Daudzi Krievijas hokeja apskatnieki un arī Sibirj mājas lapas foruma fani, nevarēja vien nobrīnīties par Dinamo spēju visus 3 periodus tā joņot! Un tas pēc lidojuma no (uz) Habarovskas! Patiesībā jau mans skaidrojums šim zaudējumam tieši tāds arī ir, ka koncentrācijas zudumu pamato Tālo Austrumu aklimatizācija, kas ar inerci piezagās mūsu hokejistiem tieši Novosibirskā. Tie, kas ir lidojuši tālus maršrutus uz citām laika joslām, labi zina, ka tas īstais „lūziens” nāk tikai pēc pāris dienām… Līdz ar spēlētājiem „iesnaudušies” uz brīdi bija arī abi mūsu vārtuvīri.

Meklējot pozitīvo no Novosibirskas, nevar neatzīmēt lielisko Sanda Ozoliņa spēli. Šķiet, ka kapteinis beidzot ir atguvis savu formu un ir līderis ne tikai laukumā, bet arī uz ledus! 

Aikido pret Salavatu 

Pozitīvais šajā „karagājienā” uz Austrumiem no Sibirj spēles ir tas, ka spēlētāji saprata, lai cik laba fiziskā forma un iekšējā pārliecība būtu, tomēr pirmāmkārtām, ir jāpilda trenera izvirzītais spēles plāns, un jānospēlē katra spēles epizode maksimāli koncentrēti. Nezinu vai vēsturiskā uzvara pār Ufu ierindojas top 5 Dinamo labāko spēļu skaitā, bet viennozīmīgi tā bija labākā spēle šajā izbraukumā. Iedomājieties, šā izbraukuma pēdējā pieturvieta, kur likās knapi kājas varēsim pavilkt, mēs bijām krietni ātrāki un fiziski spēcīgāki par pretinieku! Protams par to fiziski spēcīgāku var vēl pastrīdēties. Ufas spēlētājs Zinovjevs gandrīz traumēja smaidīgo Nieminemu, kamēr Pilstrēms pret bortu neatļauti trieca Šoču. Ne jau visus pārkāpumus pret rīdziniekiem redzēja tiesnesis, kamēr Dinamo puiši sakoduši zobus godīgi izcieta visus piešķirtos pelnītos un ne visai pelnītos sodus. Galu galā izturējām gan Laviņa 4 minūšu noraidījumu, gan vairāk nekā minūti spēli 3 pret 5, un tas pret KHL čempionu! 

Tie, kuri pazīst austrumcīņu mākslu zina, ka ar Aikido virsrakstā es domāju ne jau to ar ko atbildēja Lucenius (lai gan protams visu cieņu mūsu somam) ufietim Grigorenko, bet gan visu mūsu komandas cīņu pret tik varenu pretinieku. Aikido pamatjēga ir:  viss tiek darīts lai izvairītos no uzbrukuma, pēc tam lai ar to savienotos un izmantotu uzbrucēja spēku pret viņu pašu. Tieši tā arī beigās bija-  Aleksandrs Radulovs bija nikns kā bullis, bet mēs pilnībā kontrolējām šo spēli! Pats labākais, ka mūs gaida šis lieliskās izrādes II cēliens, un ja, savu skatītāju dzīti, neskriesim akli uzbrukumā, bet spēlēsim pēc Aikido principiem… tad Radulovs būs vēl sarkanāks par Seviļas toreadoru nomocītu bulli! Un, kas gan var būt labāks par šo… 

Tiekamies Arēnā Rīga jau pirmdien!!! 

Jūsu Bitītis Mātovs

Raksta autors Bitītis Mātovs.