Kinoteātrī” Splendid Palace” no 2.maija plkst. 16:00 Jaunajā zālē būs skatāma divu jaunu entuziastu filmu režisoru dokumentālā filma par hokeja kluba „Dinamo Rīga”. Filma „ MĒS. KOMANDA” ļauj ielūkoties hokeja komandas spēļu aizkulisēs un grūtajā ikdienā, just līdzi emocijām uz spēlētāju soliņa, dalīties zaudējumu bēdās un uzvaras priekā. 

Komanda no tehniskā personāla līdz vārtu guvējiem. Kāda ir rezultātu neredzamā puse? Rīgas Dinamo mēro kilometru tūkstošus no pilsētas uz pilsētu Krievijā – tas ir pārbaudījums spēlētājiem un personālam… Katram kaut kas jāziedo, lai komanda sasniegtu rezultātu. Ģimene, laiks un ambīcijas. Tā ir profesionālā sporta puse, par kuru esam nojautuši, bet tagad arī ieraudzīsim. Spēles vietā vīri strādā cauru nakti līdz astoņiem rītā, lai spēlētāji pēcpusdienā varētu uzvilkt formas un doties kaujā… Spēlētāji dienas gaismu neredz, jo Sibīrijā dzīvo pēc Latvijas laika. Jāņa Sprukta ģimenē izbraukuma laikā piedzimst otrs puika… Savējie starp svešajiem – Oļegs Znaroks, Edgars Masaļskis – atklāti, skarbi un patiesi. 

Izbraukuma tūre, tai cauri – klātbūtnes sajūta. Hokejistu un treneru emocijas, dzīvie komentāri uz soliņa, spēlē, ģērbtuvēs pēc uzvarām un zaudējumiem. Emocijas uz Krievijas pilsētu fona. Un kulminācija – kopā ar komandu izslēgšanas spēlēs…

Režisors: Armands Tripāns, Dāvids Ernštreits

Lomās: Rīgas Dinamo hokejisti, personāls, fani, Edgars Masaļskis, Oļegs Zanroks.

Latvija, 2012

Dokumentālā filma

Garums: 70 min

Jaunajā zālē: 2.03. seansi 18:00, 20:00

                        3.03. seansi 16:00, 18:00, 20:00

                        5.03. seansi 16:00, 18:00, 20:00

                        6.03. seansi 16:00, 18:00, 20:00

                        7.03. seansi 16:00, 18:00, 20:00

                        8.03. seansi 16:00, 18:00, 20:00

                        9.03. seansi 16:00, 18:00, 20:00

Ieeja: 1.50 Ls

Filmas autori – Armands Tripāns un Dāvids Ernštreits.
Producents – SportsDaVision

Visu sezonu sekojot līdzi savai komandai, radās arī personisks un, protams, subjektīvs skatījums uz spēlētāju paveikto. Tāpēc arī esmu nolēmis blogā ievietot katra hokejista izvērtējumu. Atkārtošos, tas ir mans skatījums , ja kāds tam nepiekrīt, tad viņam ir pilnas tiesības tā darīt. Katrā ziņā būšu priecīgs, ja komentāros zem šī raksta, parādīsies arī atšķirīgi viedokļi – lūdzu komentējiet! Nedaudz par metodiku: vērtēšanā izmantoju piecu zvaigžņu skalu, kuras atšifrējumu jūs varat redzēt zemāk:

***** – izcila spēle, komandas līderis

**** – laba spēle, atslēgas spēlētājs

*** – apmierinoša spēle, nepieciešams uzlabot sniegumu

**- vāja spēle, tika gaidīts vairāk

* – pilnīga vilšanās, komandas vājais posms

b/n – bez novērtējuma

Jāatzīmē, ka vērtēju hokejistus pēc tām ekspektācijām, ko no viņiem sagaidīju šosezon! Respektīvi, ja Māra Jučera vērtējums piecu zvaigznīšu skalā ir augstāks nekā Holtam, tas nenozīmē, ka viņš kopumā ir labāks vārtsargs par Krisu, bet nozīmē to, ka vairāk attaisnoja tieši uz sevi liktās cerības šosezon.

Nu tad pēc kārtas par katru:

Aizsargi

Guntis Galviņš *****

54 spēlēs 8 vārti, 21 piespēle = 29 punkti. Koef. +11. Play off  7 spēlēs 3 piespēles Koef+2.

Labākais aizsargs komandā! Ja salīdzina ar 2008/2009 gada sezonu, tad var secināt, cik daudz tomēr KHL ir devis mūsu hokejistu izaugsmei. Piemīt līderim nepieciešamās īpašības: uzņēmība, nepiekāpība, pārliecība un radošums. Tas, ka komanda parakstīja ar viņu jaunu līgumu, liecina par Dinamo organizācijas briedumu vajadzīgo resursu laicīgā nostiprināšanā.

Krišjānis Rēdlihs ****½

50 spēlēs 6 vārti, 15 piespēles = 21 punkti. Koef. +17. Play off  7 spēlēs 1 vārti un 1 piespēle= 2 punkti. Koef. -2.

Vēl sezonas sākumā cīnījās par Pekkas Rautakalio uzticību, bet jau sezonas vidū kļuva par stabilu Dinamo aizsardzības vērtību. Lai gan runājot par Krišjāni kā aizsargu, vairāk tomēr atzīmējam viņa radošumu veidojot uzbrukumus, pirmo piespēli un precīzo plaukstas metienu no zilās līnijas. Labākais +/- koeficients komandā liecina par tām kvalitātēm, kāpēc  Krišjāni grib arī citi KHL klubi. Tomēr brīžiem krita acīs arī iepriekšējās sezonās redzētā īpašība, pēkšņi „iemigt” savā zonā, kā rezultātā dāvinot iespējas pretinieku uzbrucējiem veidot bīstamus momentus pie saviem vārtiem. Būtu pelnījis vēl augstāku novērtējumu, bet sezonas svarīgākajā momentā -  play off- fiziski un emocionāli pagura.

Sandis Ozoliņš ****¼

50 spēlēs 10 vārti, 10 piespēles = 20 punkti. Koef. -17. Play off  7 spēlēs 1 vārti un 1 piespēle= 2 punkti. Koef. -5.

Šogad Sandim statistiskie rādītāji ir sliktāki kā iepriekšējās sezonās, tomēr jāatceras, ka Sandis ir kaut kas vairāk par uzbraukošā tipa aizsargu. Viņš ir komandas dvēsele un ar to arī viss ir pateikts, un man nav ko piebilst!

Jēkabs Rēdlihs ****

46 spēlēs 2 vārti, 1 piespēle = 3 punkti. Koef. -5. Play off  6 spēlēs 1 vārti un 1 piespēle= 2 punkti. Koef. -1.

Jēkabs pamazām, pamazām ir kļuvis par Dinamo aizsardzības balstu. Ja kāds no pretiniekiem arī pēc svilpes grib tā agresīvāk pabakstīt Holtu, ieraugot, ka blakus ir Jēkabs, ātri vien mēģina aizlavīties uz savu soliņu. Spēcīgs aizsargs ar labām cīnītāja īpašībām. Lielākais trūkums Jēkabam ir nepareizas pozīcijas izvēle, kā rezultātā bieži tiek zaudēti vārti. Lieliski var pastāvēt par sevi, par ko šosezon liecina nebaidīšanās iesaistīties dūru cīņā ar garo Timkinu no bēdīgi slavenās Čehovas Vitjaz. Žēl, ka play off ceturtajā  spēlē ar Torpedo tomēr izlēma nepieņemt pretinieka izaicinājumu. Prognoze: vēl 5-7 gadus vismaz spēlēs Dinamo Rīga!

Kristaps Sotnieks ***¾

49 spēlēs 2 vārti, 4 piespēles = 6 punkti. Koef. -10. Play off  11 spēlēs 1 piespēle. Koef. -3.

Ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, tad Sočam tomēr ir neliels solis atpakaļ. Sezonas sākumā šķiet pat bija nedaudz pazaudējis pārliecību un ierasto aukstasinību. Jau uz sezonas otru pusi atkal mēs varējām vērot veco labo Soču! 25 gadus vecu hokejistu nez vai var dēvēt par „veco”, tā kā izaugsmei vēl laiciņš ir, un izskatās, ka Kristaps turpinās progresēt. Šogad iepriecināja ar skaistām piespēlēm no savas zonas.

Rodrigo Laviņš ***½

28 spēlēs 1 piespēle. Koef. -7. Play off  3 spēlēs 1 piespēle. Koef. -1.

Rodžeram nav tie iedvesmojošie statistikas rādītāji šogad, tomēr jāatceras, ka veterānam sezonu tā pamatīgi sabojāja traumas.  Protams, ja tev ir 37 gadi un patstāvīgi esi atradies hokeja dzirnavās, tad traumas būs daudz biežāka parādība, kā gados jaunākiem kolēģiem. Izskatās, ka Rodžeram šī varētu būt pēdējā vai labākajā gadījumā priekšpēdējā sezona tik augstā līmenī (KHL). Tad, kad Laviņš bija laukumā, tad spēlēja stabili un pārdomāti, bet tomēr vidējais spēles laiks 12,59 min., nav tas rādītājs, kas stabilam aizsargam piestāvētu. Nav izskaidrojama arī Pekkas neuzticēšanās Laviņam play off (tikai 3 spēles) , kur Rodrigo atlabis no traumas izskatījās svaigāks par regulārajā čempionātā nogurdinātajiem biedriem.  Cepuri nost Rodžera priekšā par to, ka neļāva sevi apcelt jaunulim  no Vitjaz!

Arvīds Reķis ***½

39 spēlēs 3 piespēles. Koef. -3. Play off  6 spēlēs 1 piespēle. Koef. -4.

Aizsargs, kurš apveltīts ar labu slidojumu un gaišu galvu, varbūt tapēc Arvīda vērtēšanai piegāju kritiskāk.  Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, jāsaka, ka Arvīds sagādāja zināmu vilšanos. Nebija vairs tās nepiekāpības, bīstamie uzmetieni vai precīzas pirmās piespēles. Protams, negatīvu lomu deva sezonas laikā gūtas traumas. Tomēr nepamet sajūta, ka brīžiem Arvīds ir „atēdies” KHL hokeja spriedzi un karjeras nogali gribētu pavadīt kādā mierīgākā līgā. Cerams, ka kļūdos!

Oskars Cibuļskis  ***¼

42 spēlēs 1 vārti, 2 piespēles = 3 punkti. Koef. -11. Play off  6 spēlēs 0 punkti. Koef. +4.

Diena pret nakti – tā varētu salīdzināt pērn un šosezon redzēto Cibuļski . Pēc pagājušās, pirmās pilnvērtīgās sezonas, kas Oskaram bija vairāk nekā izdevusies, šosezon piedzīvots kritiens. Tas izskaidrojams gan ar jauna trenera atnākšanu, gan partneru maiņām gan arī paša Oskara fizisko formu un pārliecību. Neteiksim, ka Pekka tā fundamentāli neuzticētos Oskaram, jo šosezon pat viņa kontā ir vairāk spēļu nekā pērn. Vidējais spēles laiks arī pieklājīgs- 17,06 min., tomēr acīmredzams, ka Oskars brīžiem nejutās komfortabli Pekkas spēles zīmējumā un ik pa laikam krita laukā. Oskaram ir tikai 23 gadi un faktiski šī mūsu nākotnes aizsardzības „pērle” vēl būtu treneriem jāslīpē un jāslīpē. Tāpat, kā pašam Oskaram būtu noteikti jāpieliek fizisko parametru „uzaudzēšanā”. Tas, ka ar savu attieksmi un darba kultūru Oskars būs pēc pāris gadiem starp vadošajiem aizsargiem – šaubu nav.  Cerību vieš arī tas, ka play off laikā bija viens no stabilākajiem aizsargiem.

Jānis Andersons b/n

2 spēlēs koef. -1. Vid. Spēles laiks 7,55 min.

Pirms sezonas Pekka Rautakalio vērojot Latvijas izlases pārbaudes spēles īpaši atzīmēja Andersonu kā stabilu un centīgu aizsargu. Diemžēl sezonas gaitā treneru štābs Jānim tā arī neatrada pielietojumu.  Jau otro sezonu perspektīvais aizsargs ar labiem auguma parametriem pulē soliņu. Cerams, ka viņa pacietība atmaksāsies un nākamsezon tomēr redzēsim viņu pamatsastāvā.

Uzbrucēji

Miķelis Rēdlihs *****

54 spēlēs 13 vārti, 31 piespēle = 44 punkti. Koef. -5. Play off  7 spēlēs 2 vārti un 8 piespēle= 10 punkti. Koef. +5.

Mūsu komandas perpetuum mobile. Starp citu, ja salīdzinām statistiskos rādītājus, tad iepriekšējā regulārā sezona Miķelim pat uzskatāma par veiksmīgāku. Taču nevar nepārvērtēt to lomu, ko Miķelis šogad spēlēja mūsu komandā. Plus vēl perfekti aizvadītais play off! Miķelis ir īsta lapsene, kas ar saviem uzlidojumiem ieved ārprātā pretinieku aizsardzību. Turklāt, Miķelis izdara arī lielu darba apjomu presingojot pretiniekus jau viņu aizsardzības zonā, tādā veidā patstāvīgi uzturot spriedzi, piespiežot sāncenšus kļūdīties.  Zvaigžņu spēles sacensībās nominēts, kā ātrākais KHL spēlētājs, arī uz laukuma, visas spēles garumā, spēj uzturēt satriecošu tempu. Likās, ka arī visu sezonu mūsu Miķelītis tik skries un skries, tomēr ap jauno gadu arī viņš pagura. Bija virkne spēļu, kur likās, ka tā ir tikai ēna no mūsu jaunās zvaigznes, tomēr sezonas atbildīgākajā posmā Miķelis atkal skrēja, meta un bija savas maiņas galvenā smadzene.  Visdrīzāk, ka Miķeli nākamsezon redzēsim cita KHL kluba kreklā. Skatoties viņa spēli ir pārliecība, ka tieši Miķelis vislabāk no Dinamo esošajiem un bijušajiem spēlētājiem,  varētu ātri iejusties jebkurā citā komandā.

Mārtiņš Karsums ****¾

54 spēlēs 20 vārti, 13 piespēles = 33 punkti. Koef. +3. Play off  7 spēlēs 1 vārti un 4 piespēles= 5 punkti. Koef. +4.

Labāka sezona Dinamo kreklā! 20 vārti vien ir ko vērts rādītājs! Priecēja ar savu spēka spēli, mērķtiecību uz vārtiem kā arī labu fizisko formu. Karsums šosezon arī nodemonstrēja, ka ir kļuvis radošāks, labi novērtē katras situācijas risinājuma turpinājumu, nu un katrā ziņā ļoti labi iederējās kopā ar tehnisko Miķeli un prātīgo Spruktu.  Bez šaubām ir iegūlis daudzu KHL skautu blociņos. Vērojot Maskavas Dinamo spēles, ļoti labi var nojaust kā Znaroka spēles konceptā iederētos mūsu Mārtiņš. Neatdosim!

Jānis Sprukts ****½

53 spēlēs 11 vārti, 24 piespēles = 35 punkti. Koef. +2. Play off  7 spēlēs 5 vārti un 3 piespēles= 8 punkti. Koef. +3.

Sprukts ir viens no tiem spēlētājiem, par kuriem sezonas gaitā līdzjutēju starpā vienmēr ir kontraversuāli spriedumi.  Brīžiem šķita, ka Sprukts gremdē Miķeļa un Karsuma centienus ar savu lēnīgumu un neizlēmību, brīžiem tieši Sprukts ar savu viedumu spēj pārtvert mazākumā ripu un nosargāt mūsu aizsardzības bastionus. Sezonas vidū Jānis bija sliktā fiziskā formā, bet, tavu brīnumu, tuvojoties sezonas izskaņai, viņš sāka izskatīties ar vien labāk un labāk. Play off spēlēs Jānis jau bija labākais vīrs komandā! Ir lietas, kas kaitina līdzjutējus – pavājie metieni no izdevīgām pozīcijām un liekās piespēles. Katrā ziņā, ja īpatnējo slidojumu Jānis vairs neizmainīs, tad šajos komponentos progresēt var arī 30 gadu vecumā. Jānim blakus ir jābūt labiem partneriem, kas spēj „lasīt” viņa „slēptās” piespēles. Tāpat, gribētos, lai ar saviem gabarītiem, Jānis vairāk ganītos gar pretinieku vārtu petaku, lai gan centram ir pirmajam, kam no uzbrucējiem būtu savlaicīgi jāatgriežas aizsardzībā. Kā pozitīvs bonus ir Jāņa 51% vinnētu iemetienu. Kopumā ļoti laba sezona, bet noteikti  var vēl labāk! Cerams mūsu komandā.

Marsels Hosa ****¼

19 spēlēs 8 vārti, 6 piespēles = 14 punkti. Koef. +2. Play off  7 spēlēs 3 vārti un 31 piespēles= 4 punkti. Koef. -3.

Ja Marsels nākamsezon nepaliks Rīgā, tad lai vaino pats sevi. Skaidrs, ka neatkarīgi no trenera, tieši Rīga ir tā pilsēta uz hokeja kartes, kas dod izpausties patiesajam  Marsela talantam. Spriediet paši,  šogad Spartak sastāvā 35 spēlēs tikai 6 vārti un 11 piespēles pie katastrofāla (-15) lietderības  koeficienta. Nonācis atkal Rīgā, Marsels pārvarējis pirmo trīs – četru spēļu mulsumu sāka mest! Turklāt šosezon, pateicoties Rautakalio, mēs ieraudzījām citu Hosu. Ja pirmajās divās Dinamo sezonās, Marsels bija kā tāds princis, kuram citi ar piespēlēm piegādāja ripas, kuras viņš eleganti raidīja vārtu tīklā, tad šosezon princis Marsels rāvās ar „melnu” muti, pašaizliedzīgi atstrādādams savas maiņas arī aizsardzībā. Nezinu, kā jums, bet man patīk tieši šāds Hosa, nevis 2009.g. izlaiduma.

Ģirts Ankipāns ****

31 spēlē 6 vārti, 6 piespēles = 12 punkti. Koef. +2. Play off  4 spēlēs 1 vārti. Koef. -1.

Paradoksāli, ka vienmēr komandas interesēs spēlējošajam Ankipānam, krietnu laiku nācās pierādīt savu varēšanu Rautakalio. Manuprāt, kurš gan vēl vairāk bez Ģirta iederas Pekkas koncepcijā?  Kad Ankipāns beidzot sāka regulāri iekļūt sastāvā, tad arī komandai lietas aizgāja. Ģirts katrā ziņā „atvēra” klapes Hosam, pats arī sezonas izskaņā iemezdams pa svarīgai ripai. Gribētos Ģirtu redzēt sastāvā arī nākamgad.

Gints Meija ***¾

46 spēlēs 3 vārti, 5 piespēles = 8 punkti. Koef. +2. Play off  7 spēlēs 1 piespēle. Koef. -2.

Šogad Meija beidzot pierādīja, ka ir stabils, trešās maiņas cienīgs hokejists. 24 gados tas nav maz. Viņa cīņassparu pie apmalēm var tikai apbrīnot. Gintam pietrūkst tikai mērķtiecīgāka iešana uz vārtiem (ko viņš starp citu labi parādīja Latvijas izlases kreklā) un līdz ar to, klibo arī rezultativitāte. 8 punkti, lai gan ir karjeras labākais sasniegums Dinamo kreklā, tomēr ir stipri par maz. Faktiski Meijas analogs NHL ir Daugaviņš – līdzīgi uzdevumi komandā, līdzīga rezultativitāte. Dinamo sastāvā Meijas loma varētu ar katru sezonu palielināties. Ir pārliecība, ka neatlaidība un cītīgs darbs, nākamsezon nesīs savus augļus rezultatīvo punktu izskatā.

Māris Bičevskis ***¾

15 spēlēs 1 vārti, 1 piespēle = 2 punkti. Koef. 0. Play off  5 spēlēs. Koef. -1.

Bez šaubām lielākais trenera mīlulis un favorīts. Tomēr, šo statusu Māris izpelnījās ar smagu darbu un pašaizliedzīgu spēli laukumā, brīžiem pārsteigdams hokeja speciālistus ar savu labo spēles izpratni un lietderību. Lielākais atklājums šosezon!

Niklas Luceniuss ***½

53 spēlēs  15 piespēles. Koef. +6. Play off  7 spēlēs 1 vārti 2 piespēles = 3 punkti. Koef. -2.

Niklas ir tehnisks un ātrs hokejists. Brīžiem gan baidās uzņemties atbildību un uzmest uz vārtiem, kā rezultātā regulārajā čempionātā tā arī neguva ne vienus vārtus. Tomēr, ja skatāmies viņa radošo potenciālu un pleimeikera dotības, tad es viņam redzu vietu Dinamo sastāvā nākamsezon. Pie tam, šķiet, ka nākamsezon mēs ieraudzēsim pa visam citu Luceniusu!

Aleksandrs Ņiživijs ***½

33 spēlēs 3 vārti un 6 piespēles =9 punkti. Koef. -4. Play off  3 spēles. Koef. -4.

Domāju Sašam šī bija smagākā sezona karjerā. No sākuma zaudēti draugi Jaroslavļas katastrofā, pēcāk dažādas traumas, kas liedza Sašam spēlēt ar maksimālu jaudu. Tomēr Saša sakodis zobus cīnījās un pat tīri labi iederējās Pekkas proponētajā spēka hokejā.  Tad, kad viņš traumu dēļ ilgstoši izlaida spēles, varēja redzēt, cik ļoti Dinamo pietrūkst Ņiživija radošuma uzbrukumā un ripas kontrole vairākumā. Runājot par pēdējo komponentu, tomēr jāatzīst, ka Saša šogad vairākumā bieži vien aizrāvās ar ripas pārturēšanu un momentu „nopūdelēšanu”. Salīdzinot ar iepriekšējām sezonām statistiskie rādītāji krietni pasliktinājušies, bet, kā jau teicu, tam pamatā bija fundamentāli notikumi, kas ietekmēja Sašas spēli. Gaidām atpakaļ veco labo Ņiživiju nākamsezon.

Roberts Bukarts ***¼

26 spēlēs 3 vārti un 3 piespēles 6 punkti. Koef. 0. Play off 7 spēles. Koef. 0.

Jau pirms sezonas bija skaidrs, ka tehniskajam uzbrucējam, kas nelabprāt strādā aizsardzībā, būs grūti iekļauties Rautakalio komandas filozofijā. Līdz ar to, biežie komandējumi uz HK RĪGA, Robertam bija ierasta lieta. Lūzumpunkts šajā situācijā bija Jaungada turnīrs Davosā, kurā Roberts faktiski bija labākais hokejists komandā. Pēc tam jau jaunā kvalitātē Bukarts aizvadīja sezonas nogali Dinamo sastāvā. Visu cieņu somu trenerim, kas līdzīgi kā Hosu, arī Bukartu  „iemācīja” spēlēt komandas interesēs. Lai gan play off spēlēs Bukarts rezultativitātes punktus neguva, taču ar savu cīņassparu, pašaizliedzību un nepiekāpību nopelnīja līdzjutēju cieņu. Pretinieka vārtsarga un aizsargu terorizēšanā bija pat labāks par pieredzējušo Lundmarku. Noteikti var spēlēt Dinamo vēl  lielāku lomu.

Juris Upītis ***¼

9 spēlēs 3 vārti. Koef. +1. Play off  2 spēles.

Šis 20gadīgais hokejists fantastiski  lasa spēles situācijas turpmākos pavērsienus. Paskatāties statistiku – nieka 9 spēlēs  8 metieni un 3(!!!) vārti pie vidējā spēles laika 8,12 min. Hallo Cipuli, vai esi pieteicies pie Upīša vārtu gūšanas kursos? Runājot par Jura turpmāko karjeru, paredzu, ka tā turpinādams, varētu izaugt par vietējo „Hosu”. Upītim, kā visiem pārējiem nupat junioru vecumu pāraugušiem hokejistiem, vēl nepieciešama labāka fiziskā sagatavotība un stabilitāte. Mūsu nākotnes cerība!

Ainārs Podziņš ***

38 spēlēs 4 vārti. Koef. +1. Play off  4 spēles.  Kef. -1.

Kuram vēl 19gadniekam Dinamo sastāvā ir 4 ripas? Domāju, ka pat visā KHL nav daudz tādu kā Podziņš. Tiešām sezonas sākums Aināram izdevās varens – cīnījās par katru ledus cm kā lauva, bieži pretiniekam piespiežot izdarīt pārkāpumus pret sevi. Ar savu spēli rudenī Ainārs pacēla sev latiņu tādā līmenī, ka pats vairs nejaudāja to turēt. Sezonas vidū Ainārs nolūza, pie tam kā fiziski tā morāli. Visas peripetijas ko Podziņš pavadīja nacionālās identitātes meklējumos, pie tam iesaistot abu ieinteresēto valstu mēdijus, nevarēja neietekmēt hokejista sniegumu.  Ja atmetam Podziņa enerģētiku un cīņassparu, tad gandrīz nekā vairs nepaliek pāri. Kad pirmo reizi uzzināju par Podziņu, tad atceros Krievijas U16 izlasē viņš tika gandrīz vai dēvēts par nākamo Larionovu.  Tomēr skatoties šīs sezonas spēles, bieži varēja redzēt, ka Ainārs ignorē savus partnerus, dabūjis ripu parasti pat no nereālākajām pozīcijām vienkārši mezdams uz vārtu pusi. Teiksim atklāti, Podziņš spēlē samērā vienkāršu pat primitīvu hokeju. Priekš ceturtās maiņas tas pašreiz ir ok, bet, ja grib kaut ko vairāk, tad „jāieslēdz” arī galva.  Pagaidām, man Podziņa karjeras attīstība nedaudz atgādina Alekseju Širokovu, cerams, ka Aināram veiksies labāk.  

Mārtiņš Cipulis **¾

48 spēlēs 2 vārti, 8 piespēles = 10 punkti. Koef. -4. Play off  6 spēles. Koef. -4.

Iespējams, līdzīgi kā Georgijam Pujacam, Dinamo Cipulim nav īstā komanda. Katrā ziņā skatoties, kā Mārtiņš spēlēja Latvijas izlasē un Habarovskas Amur, šādam apgalvojumam ir zināms pamats. Izdarīdams gandrīz simts metienus, Cipulis no spēles spēja realizēt tikai vienu no tiem. Sezonas izskaņā Cipulis iemeta arī otru ripu, ar ko noveda Arēnas Rīga publiku tādā sajūsmā, it kā būtu iegūts Gagarina kauss. Līdzjutēji, hokeja speciālisti un pat mājsaimnieces visu sezonu trina jokus par nelaimes putnu Cipuli un viņa ripuli, kas nu nekādi neiet vārtos. Jā Mārtiņš ir fiziski spēcīgs, aktīvs un pašaizliedzīgs hokejists, tomēr Cipulis mums ir vajadzīgs kā 2-3 nevis 4 maiņas uzbrucējs. Sezonas gaitā Mārtiņš vairākas reizes „atkrita” uz ceturto trijnieku, bet brīžiem Pekka pat nelika viņu sastāvā vispār. Noteikti pēc šīs sezonas Cipulim ir par ko padomāt, tāpat kā Dinamo ģenerālmenedžerim.

Frederiks Vargs **¾

49 spēlēs 10 vārti, 7 piespēles = 17 punkti. Koef. -18. Play off  1 spēle. Koef. -2.

Vargam šī bija pirmā sezona karjerā ārpus Zviedrijas čempionāta. Uzskatāmi varēja redzēt, ka apjūsmotie zviedri, bieži vien ne ar ko nav labāki par mūsu pašu bāleliņiem. Pat vēl vairāk, mūsējie bija šosezon labāki gan par Frederiku gan pārējiem leģionāriem. Atšķirībā no pārējā leģiona vismaz iemeta desmit ripas, taču pabaismīgais lietderības koeficients, norāda uz būtiskiem trūkumiem spēlējot aizsardzībā.

Džeimijs Lundmarks **¾

47 spēlēs 8 vārti, 8 piespēles = 16 punkti. Koef. -11. Play off  7 spēles. Koef. -4.

Kaut kā mums „veicas” ar tiem kanādiešiem – mazais Karija, viltīgais Hartigans, tehniskais Troters nu un tagad arī Lundmarks. Tāds tipisks spēka kanādietis, kas māk gan gūt vārtus gan iedzīt pretinieku bortā, Rīgas Dinamo nemaz nav bijis! Džeimijs pilnīgi noteikti nebija savā optimālajā fiziskajā formā. Citādi es nespēju iedomāties, dēļ kādām kvalitātēm, šis uzbrucējs ir pavadījis vairākas sezonas NHL.  Nu spriediet paši – zaudēja lielāko daļu divcīņas pie bortiem, iemetienos ap 50%, kautiņus provocēja, bet parasti pats „atrāvās”, saspēle ar partneriem nevedās… Sezonas izskaņā Džeimijs centās ieņemt brīvo provokatora nišu, taču play off spēlēs provokācijas jau balansēja uz apzinātām rupjībām, kas nekad nav bijušas raksturīgas mūsu Dinamo. No otras puses Džeimijam piemita kanādiešiem piemītošā īpašība censties uzvarēt par katru cenu. Centība bija, ar varēšanu gan tā pašvakāk.

Juris Štāls **¾

26 spēlēs 1 piespēle. Koef. 0. Play off  6 spēles. Koef. 0.

Ja Jurim piemistu jauneklīgā Podziņa enerģija, iespējams sezona būtu daudz veiksmīgāka. Citādi Juris ar savu miermīlību jau sāka atgādināt Armandu Bērziņu. Juris vienmēr spēlējis vairāk komandas interesēs, nekā domājis par savu personisko statistiku, tomēr piekritīsiet 26 spēlēs tikai 1 piespēle uzbrucējam nav daudz. Pozitīvs moments bija play off, kur Juris parādīja īsta cīnītāja raksturu un deva cerību, ka varbūt kaut kad arī „atvērsies”. Tik jāsaprot, ka sen vairs nav „jaunais perspektīvais” un komandas vadībai var nepietikt pacietības gaidīt.

Ville Nieminens **½

16 spēlēs 1 piespēle. Koef. -7.

Piekrītu tiem, kas uzskata, ka Villem bija vēl jādod iespēja sevi apliecināt. Protams, tie rādītāji  16 spēlēs nebija tādi, uz kādiem cerēja komandas vadība, tomēr platais Villes smaids un viņa centība, kaut kādā mērā „atbruņoja”  potenciālos kritizētājus. Žēl, ka viņam nesanāca, jo nepamet sajūta, ka Ville bija mūsējais.

Bjerns Melins **

11 spēles. Koef. -9.

Pirms sezonas likās, ka būs labākais no leģionāriem, tomēr statistiskie rādītāji runā paši par sevi. Iespējams, pārāk dziļu šoku uz zviedru hokejistu atstāja Jaroslavļas traģēdija.

Jakubs Šindels *¼

21 spēlē 1 vārti. Koef. -9.

Sējējs ņēma kā snaiperi, bet acīmredzami Jakubs nevilka KHL līmeni.

Andris Džeriņš b/n

9 spēles. Koef. -2.

Diemžēl trauma liedza aizvadīt pilnvērtīgu sezonu. Veselību un neatlaidību nākamsezon!

Miks Indrašis b/n

1 spēle. Koef. 0.

Šogad debitēja lielās komandas sastāvā nospēlēdams vienu spēli (9.16 min), kurā ar neko īpašu neizcēlās. Skatoties, kā tehniskais Indrašis spēlē MHL, un, kā labi sapratās ar partneriem Špenglera kausā, tad var prognozēt, ka nākamgad būs reāls kandidāts uz Dinamo pamatsastāvu.

Vārtsargi

Māris Jučers *** ½

16 spēlēs atvairīto metienu % -90,8; koeficients- 2,41. Play off 3 spēlēs 86,9%; koef. 2,85.

Māris no Liepājas Metalurga strauji ieleca KHL vilcienā! Kopumā labi sevi pieteica kā otro vārtsargu un acīmredzami, Dinamo ar viņu rēķināsies arī turpmāk.  Atšķirībā no citiem KHL jaunajiem vārtsargiem – Bespalova, Ježova un Davidova, neizmantoja iespēju vēl vairāk nostiprināt savu lomu komandā. Holtu „nokost” bija reāli, taču Mārim tas šosezon tomēr nebija pa spēkam.

Kriss Holts ***¼

45 spēlēs atvairīto metienu % -91,9; koeficients- 2,27. Play off 5 spēlēs 88,7%; koef. 2,72.

Pieturos pie tā paša viedokļa, ko pauž Armands Puče – maz ielaistās ripas šosezon un vairākas Holta sausās spēles vairāk ir komandas aizsargu nekā Kristofera nopelns.  Tā pa īstam neizturēja to atbildības slogu, ko uzliek pirmā vārtsarga loma komandā. No vienas puses Kriss ir kļuvis par savējo prasīgajai Rīgas publikai, no otras puses ar Holtu kā pirmo numuru, diez vai var tikt tālāk par otro kārtu play off. Krisam jāsaņemas, jāuzlabo daži elementi (metieni no zilās līnijas!!!) kā arī jāizšķiras starp ģitāru vai hokeja nūju. Cepuri nost Kristofera priekšā par play off sesto spēli!

Jūsu Bitītis Mātovs 

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas hokeja fani ir pasaulē atpazīstamākie un atraktīvākie. Turpretī Kontinentālajā Hokeja līgā (KHL) mūsu Rīgas „Dinamo” līdzjutējiem radies pietiekami daudz idejām bagātu konkurentu. Tādēļ šosezon „Dinamo” fanu kluba Jēkabpils biedri aizsāka jaunu akciju.

-                    Kā zināms, play-off spēļu laikā hokejisti neskuj bārdu. Arī mēs nolēmām solidarizēties ar viņiem un neskūties līdz „Dinamo” sezonas beigām. Tā kā šogad komanda neiekļuva Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences pusfinālā, tad šādi apauguši staigājām tikai divas nedēļas. Nākamgad ceram uz dinamiešu labākiem panākumiem un tad jau vajadzēs arī atšķirības zīmi – paskaidrojumu, kādēļ šādi izskatāmies: tiks izgatavotas nozīmītes „Play-off  bārda”. Protams, akcija vainagosies ar noslēguma pasākumu, kurā tiksies visi tās dalībnieki, kopīgi atvadīsies no bārdas, pārrunās hokejistu gaitas visas sezonas garumā, bet akcijā līdz galam neizturējušie uzsauks pārējiem „Dinamo” sponsora „Aldara” alu, – stāsta „Dinamo” fanu kluba dalībnieks Andris Litaunieks.

Otrdien, Jēkabpils „Dinamo” sporta bārā, svinīgos apstākļos noslēdzās pirmā akcija „Play-off  bārda”. „Dinamo” fanu kluba  aktīvāko pārstāvju, pilsētas vadības un preses klātbūtnē vairāki vīri pastāstīja jautrus atgadījumus par to, kā apkārtējie reaģējuši uz viņu dīvaino izskatu, veltīja viens otram pa kādai smieklīgai replikai un tad ķērās pie galvenā darba – bārdas skūšanas. Kad jau bija atgūts iepriekšējais vaigs, vīri teica, ka nākamgad būšot arī jāpadomā, kā play-off laika bārdām piešķirt solīdāku formu, jo visiem taču ir cerības, ka tās būs jāaudzē līdz pat čempionāta beigām.

Neviens vien jēkabpilietis aizdomājās, kādēļ dažs labs pazīstams pilsētnieks staigā tāds apaudzis.

Sestdien  „Arēnā Rīga” notika „Dinamo” sezonas noslēguma pasākums, kurā hokejisti pateicās saviem līdzjutējiem par atbalstu. Viņu vidū bija arī jēkabpilieši. Attēlā daži no viņiem gan vēl redzami ar „Play-off” bārdām.

Sarmīte Rutka, Brīvā Daugava

 tulk. No latīņu valodas: Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Rīgas Dinamo sīvā cīņā play off pirmajā kārtā piekāpās Rietumu konferences otrai spēcīgākajai komandai Torpedo no Ņižņijnovgorodas. Nav ko skumt, jo par šo cīņu, skatoties no komandas ilgtermiņa interesēm, varam droši teikt: „tas, kas mūs nenogalina, dara mūs stiprākus!” 

Sezonas vidū oficiālajā Dinamo Rīga mājas lapā tika izsludināta intervija ar komandas ģenerālmenedžeri N.Sējēja k-gu. Fani ar lielu entuziasmu sāka internetā publicēt savus jautājumus menedžerim, bet galu galā atbildes uz jautājumiem netika sniegtas. Nez vai šo te var pasludināt par Dinamo mārketinga lielāko izgāšanos, drīzāk Sējējs pats saprata, ka atbildēt uz fanu jautājumiem, kāpēc mums šogad ir tieši šāds leģionāru sastāvs, viņam nebija pa spēkam. Te arī meklējama atbilde, kāpēc tik kaujaspējīga komanda, kā Dinamo, izšķirošajā spēlē tomēr zaudēja Torpedo. Tas, kā Holts ielaida golu, jau bija dziļi simboliski. Ja pagājušā gada play off zaudējām dēļ vārtsargu nevarības, tad šinī gadā papildus nāca slābanie leģionāri. Vargs un Lundmaks faktiski nebija ne fiziski ne mentāli gatavi šim play offam. Labi ka mums pievienojās Hosa un ar piesardzīgām cerībām varam nākotnē skatīties uz Luceniusu.

Pekka Rautakalio īpaši nesūdzējās par augstākminētajiem „māliem” no kuriem viņam bija jāizmīca laba komanda play off cīņām. Pirmkārt jau triecienmaiņa, kas visu sezonu vilka komandu – Rēdlihs, Karsums un Sprukts arī play off bija līderi. Jānis, kurš regulārajā sezonā nedaudz fiziski iepalika no abiem maiņas partneriem, play off bija labākais vīrs komandā. Ļoti labs bija Ankipāns, kurš pa visu play off pirmo kārtu šķiet nepieļāva nevienu acīmredzamu kļūdu un bija nepiekāpīgs katrā spēles epizodē. Jaunā kvalitāte Rīgā atplauka Hosa. Mēs tagad zinām, ka Marsels ne tikai labi uzmet, bet var arī smagi strādāt komandas vajadzībām aizsardzībā. Kā zivs ūdenī play off cīņu karsumā iejutās Štāls, kas pirms tam visu sezonu, faktiski neko jēdzīgu nerādīja.  Meija ir labākais cīnītājs pretinieku zonā pie bortiem, ja vēl Gints mērķtiecīgāk ietu uz vārtiem tad vispār būtu lieliski. Milzīgu rūdījumu ieguva jaunie Bukarts, Bičevskis un Podziņš. Turklāt Bukarts līdzīgi kā Hosa, play off pierādīja, ka ir spējīgs ziedoties komandas interesēm, pie tam Robertam piemīt latviešiem netipiskā nekaunība pie pretinieku vārtu „petaka”.  

Aizsardzība, ja neskaita pirmo un ceturto spēli arī nospēlēja godam. Jā bija kļūdas Ozoliņam, Cibuļskim varbūt vēl kādam, bet mēs nevaram viņiem kaut ko pārmest par necīnīšanos vai nevēlēšanos uzvarēt! 

Mēs esam JAUNA komanda. Podziņam – 19, Upītim, Bičevskim – 20, Bukartam – 21, Cibuļskim – 23, Sotniekam, Meijam, Jučeram tikai vēl 24 gadi! Tas ir mūsu nākotnes potenciāls! Ja saglabāsim 2-3 gadus mūsu pirmo maiņu, augstāk nosauktos jauniešus un klāt piepirksim labu  1. nr. vārtsargu un pa vienam (!!!) labam leģionāram katrā no pozīcijām (centrs, malējais un aizsargs) tad mēs varēsim pretendēt uz visaugstākiem mērķiem šajā līgā. Protams jāsaglabā arī Pekka Rautakalio un treneru štābs!

Novēlu Dinamo faniem būt prasīgiem, bet lojāliem savai komandai, jo tas, ko redzējām šosezon play off (6,6k skatītāji 6. spēlē un nomācošais klusums sērijas 4. spēlē) neliecina, ka esam uz īstā hokeja viļņa.

Ceru, ka nākamo sezonu gan komanda gan tās fani atradīs to īsto devīto vilni uz kura virsotnes nosērfot visu čempionātu. 

Visu, vienā elpas vilcienā! 

Jūsu Bitītis Mātovs  

KHL Gagarina kausa izcīņas 1/8 fināla 7. spēle
2012. gada 10. marts, ASP Nagornijs (Ņižņijnovgoroda)

TORPEDO (Ņižņijnovgoroda) – DINAMO (Rīga) – 2:0 (1:0, 0:0, 1:0)

Komandu sastāvi uz spēli:

Ņižņijnovgorodas TORPEDO:
Kovaļs;
Maļenkih – Hietanens, Zainuļins – Gorbunovs – Ugarovs;
Vasiļjevs – Petrovs, Krikunovs – Makarovs – Thornbergs;
Tjuļapkins – Jevsejenkovs, Nilssons – Hirshovitzs – Varnakovs;
Valuijskijs, Galuzins – - Galuzins – Romanovskijs.

Rīgas DINAMO:
Holts (Jučers);
Kr.Rēdlihs – Galviņš, Karsums – Sprukts – M. Rēdlihs;
Ozoliņš – J. Rēdlihs, Hossa – Lucenius – Cipulis;
Laviņš – Cibuļskis, Štāls – Lundmark – Ankipāns;
Reķis, Bukarts – Bičevskis – Meija, Podziņš

Vārtu guvēji: 1:0 – Ruslans Zainuļins (25:11, Vladimirs Maļeņkihs, sk. vair.)
2:0 – Mihails Varnakovs (59:36, Aleksandrs Jevsejenkovs, sk. maz., tukšos vārtos)

Vārtsargi: Kovaļs – Holts

Soda minūtes: 4 – 4
Metieni: 25 – 34
Iemetieni: 34 – 36

KHL Gagarina kausa izcīņas 1/8 fināla 6. spēle
2012. gada 8. marts, „Arēna Rīga” (Rīga), skatītāji: 6650

Rīgas ”Dinamo” – Ņižņijnovgorodas ”Torpedo” 3:1 (0:0, 1:1, 2:0)

Komandu sastāvi uz spēli:

Rīgas DINAMO:

Holts (Jučers);
Kr.Rēdlihs – Galviņš, Karsums – Sprukts – M. Rēdlihs;
Ozoliņš – J. Rēdlihs, Cipulis – Lucenius – Hossa;
Laviņš – Sotnieks, Štāls – Lundmark – Ankipāns;
Cibuļskis, Bukarts – Bičevskis – Meija, Podziņš.

Ņižņijnovgorodas TORPEDO:

Kovaļs (Bespalovs);
Maļenkih – Hietanens, Zainuļins – Gorbunovs – Ugarovs;
Vasiļjevs – Petrovs, Krikunovs – Makarovs – Thornbergs;
Tjuļapkins – Jevsejenkovs, Nilssons – Hirshovitzs – Varnakovs;
Veske – Galuzins – Zakijevs, Valuijskijs.

Vārtu guvēji:1:0 – Jēkabs Rēdlihs (Mārtiņš Karsums, Miķelis Rēdlihs) 24:59
1:1 – Iļja Krikunovs (Juso Hietenens, vair.) 35:05
2:1 – Jānis Sprukts (Miķelis Rēdlihs, Sandis Ozoliņš) 45:14
3:1 – Marcels Hosa (tukšos vārtos) 58:56

Vārtsargi: Kriss Holts – Vitālijs Kovaļs

Soda minūtes:10 – 10
Metieni: 29 – 27
Iemetieni: 31 – 26

Sērijā 3:3

_________________________________________________

KHL Gagarina kausa izcīņas 1/8 fināla 5. spēle
2012. gada 6. marts, ASP Nagornijs (Ņižņijnovgoroda)

TORPEDO (Ņižņijnovgoroda) – DINAMO (Rīga) 4:3 (3:2, 1:0, 0:1)

Komandu sastāvi uz spēli:

Ņižņijnovgorodas TORPEDO:

Kovaļs (Bespalovs);
Maļenkih – Hietanens, Ugarovs – M. Potapovs – Thornbergs;
Rozins – Petrovs, Krikunovs – Hirshovitzs – Varnakovs;
Vasiļjevs – Jevsejenkovs, Zainuļins – Gorbunovs – Nilssons;
Romanovskijs – 10 Galuzins – Vesce, Valuijskijs.

Rīgas DINAMO:

Jučers (Gudļevskis);
Kr.Rēdlihs – Galviņš, Karsums – Sprukts – M. Rēdlihs;
Ozoliņš – Reķis, Hossa – Lucenius – Cipulis;
Sotnieks – Laviņš, Bukarts – Lundmark – Meija;
Podziņš – Štāls – Cipulis,Cibuļskis, Upītis

Vārtu guvēji:1:0 Juso Hietanens (Aleksejs Ugarovs, Martins Ternbergs, vair.) 2:29
1:1 Marcels Hosa (Guntis Galviņš) 4:05
2:1 Vladimirs Gorbunovs (Iļja Krikunovs) 9:33
2:2 Niklass Luceniuss (Marcels Hosa, vair.) 13:54
3:2 Iļja Krikunovs (Martins Ternbergs) 19:59
4:2 Mihails Varnakovs (Roberts Nilsons, Kims Hiršovics, vair.) 35:51
4:3 Jānis Sprukts (Mārtiņš Karsums, vair.) 56:40

Vārtsargi: Vitālijs Kovaļs – Māris Jučers

Soda minūtes: 8 – 8
Metieni: 20 – 33
Iemetieni: 42 – 32

____________________________________________________________________

Var jau teikt, ka izslēgšanas spēlēs uzvar izturīgākais, emocionāli spēcīgākais, īstākais vecis u.t.t. tomēr redzot vairākas likumsakarības jādomā arī par komandas taktiku: 

1.      Treneriem jādomā, ko darīt ar aizsargu pāri Ozoliņš-Ješka. Puiši cīnās sitās, taču abiem kopā nesanāk. Šeit pie vainas nav viņu nesaskaņotā spēle pie diviem zaudētajiem vārtiem svētdien, bet gan haoss visas spēles garumā aizsardzības zonā. Ješka var vislabāk iedot „iekšā” pretiniekam no mūsu aizsargiem, Sanda piespēles reizēm ir zelts, taču šim pārim atrodoties laukumā, nemitīgi, mūsu zonā kāds pretinieks ir brīvs ja ne vārtu priekšā tad vārtu tuvumā gan.

2.      Visas 4 izslēgšanas spēles pierādīja, vairākumu mēs varam realizēt, ja kādam aizsargam ir brīvs metiens no zilās līnijas un vārtu priekšā ar nūju vicinās Jānis Sprukts (vēlams vismaz 2 mūsu uzbrucēji). Visi citi mēģinājumi (kamēr neviens joprojām nespēj iedot Hosam filigrānu piespēli un kamēr Ankipānu nelaiž vairākumā)…. ir ļoti skaista mūsu uzbrucēju saspēles, kas lieliski parāda viņu tehniku, taču nenes nekādu reālu labumu rezultāta izteiksmē.

3.      Uzvarētajās spēlēs pamatlaikā pa Kovaļa sargātajiem vārtiem izdarījām attiecīgi 37 un 36 metienus, zaudētajās 27 un 28. Protams, tas nebija izšķirošais faktors, taču es vakar saskaitīju vismaz 5 epizodes, kad mūsu aizsargu vairākumā izdarītos metienus bloķēja pretinieka uzbrucēji. Zinot, ka aizsargu metieni ir mūsu šobrīd spēcīgākais ierocis, gribētos, lai tie būtu nedaudz rūpīgāk izspēlēti, nevis izdarīti tad, kad jau pretinieki ir iestājušies ceļā metiena trajektorijai.

4.      Vai Jučers nostāvēja sliktāk par Holtu? Diez vai 3 no 4 vārtiem bija ar „metāla garšu” jo skāra vārtu stabiņu vai pārliktni. Tad jau drīzāk svētdienas spēlē bija jūtams, ka trūkst 3 pieredzējušu uzbrucēju, jo lielāko daļu spēles Dinamo aizvadīja ar 4 1990.-92.g. dzimušiem uzbrucējiem (Bukartu, Upīti, Podziņu un Bičevski). Jā, var teikt, ka Cipa tāpat neiemet, taču ar savu ātrumu un spēka spēli viņš daudz

5.      Un tas laikam bija nepatīkamākais… pēc cerīgi nodziedātās himnas sestdien, atlikušajā laikā arēnas Rīga tribīnes bija netipiski klusas, sestdienas spēles pagarinājumā skatītāji šķita „sagurušāki” par hokejistiem laukumā. Savukārt svētdien par play-off atmosfēru neliecināja pilnīgi nekas, tad jau jāsaka pēdējās divās regulārās sezonas spēlēs skatītāji bija dzīvīgāki nekā svētdienas spēlē. Vai tas ko izšķīra… nezinu, taču sestdienas spēlē publikas pamošanās pēc Cipuļa noraidījuma pamodināja arī spēlētājus… Sagaidu repliku… nu vai tiešām visu spēli esot jābļauj… iegūglējiet draugi youtube.com play-off atmosfēru kaut vai netālajā Zviedrijā vai Šveicē vai arī izvelciet no arhīva 2008/09 sezonas vienīgo izslēgšanas spēli Rīgā :(  

Prognoze 5. spēlei Dinamo uzvara 3:2 (sērijā 3:2)

Edgars Baldunčiks, Dinamofans